Eiropas Vēja enerģijas asociācija nesen paziņoja, ka, lai sasniegtu savus vēja enerģijas mērķus, Eiropai ir nepieciešami papildu 6,4 miljardi euro ieguldījumi ostas objektos un jauni kuģi.
Pašlaik Eiropa gadā var uzstādīt un uzturēt aptuveni 10 GW jūras vēja jaudas, kas ir pietiekams, lai sasniegtu savus 2030. gada enerģijas drošības mērķus, taču šī jauda ir jāpalielina vismaz līdz 15 GW gadā pēc 2030. gada.
Pēdējo trīs gadu laikā ieguldījumi ostas infrastruktūrā ir sasnieguši 4,4 miljardus eiro. Tomēr, ņemot vērā ostu stratēģisko nozīmi energoapgādes drošībai un atjaunojamās elektroenerģijas konkurencei, Eiropai joprojām ir nepieciešami papildu 2,4 miljardi eiro, lai pēc 2030. gada nodrošinātu vienmērīgu ārzonu vēja izvietošanu.
Eiropas Komisija izstrādā ES mēroga ostu stratēģiju, kurai vajadzētu mobilizēt papildu finansējumu, pilnveidot atļauju izsniegšanas procedūras, kā arī noteikt ES līmeņa jaudas un izvietošanas vajadzības. Turklāt ES jūrniecības rūpniecības stratēģijai vajadzētu papildināt ostu stratēģiju, nodrošinot skaidru investīciju ceļvedi ostu un kuģu būvētavas paplašināšanai un pilnveidojot atļauju izsniegšanas procesu objekta modernizācijai un būvniecībai.
Eiropas jūras vēja rūpniecība šobrīd izmanto aptuveni 80 dažādus kuģus, kas aptver turbīnas, pamatus, apakšstacijas, kabeļu uzstādīšanu un apkalpes pārskaitījumus. Pēdējo trīs gadu laikā Eiropa ir ieguldījusi vismaz 2,3 miljardus eiro jaunos kuģos, un, parādoties vēja turbīnām, kas lielākas par 15 MW, būs nepieciešami papildu 4 miljardi eiro, lai pielāgotos nākamās paaudzes vēja tehnoloģijai jūrā.
Windeurope paziņoja, ka ES jūrniecības rūpniecības stratēģijai vajadzētu veicināt ārzonu operāciju dekarbonizāciju, jāatbalsta pāreja uz tīrāku degvielu, piemēram, elektrību, amonjaku un ūdeņradi, un nodrošina finansējumu kuģu pārveidošanai un jaunu nulles izmešu kuģu būvniecībai.
