Trešais Ziemeļjūras samits notika Hamburgā, Vācijā, 26. janvārī pēc vietējā laika. Samitā galvenā uzmanība tika pievērsta-pārrobežu sadarbības stiprināšanai Eiropas energoapgādē, un tika panāktas vairākas vienošanās. Šī bija pirmā reize, kad Vācija sasauca šādu samitu ar Eiropas valstīm gar Ziemeļjūras piekrasti.
Dalībnieku vidū bija valstu un valdību vadītāji un enerģētikas ministri no Beļģijas, Dānijas, Francijas, Apvienotās Karalistes, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Norvēģijas; pārstāvji no Eiropas Komisijas; un pārstāvji no Islandes un NATO, kas piedalījās pirmo reizi. Piedalījās arī vairāk nekā 100 biznesa pārstāvji no dažādām valstīm.
Samita rezultāti tika iekļauti kopīgi izdotajā Hamburgas deklarācijā un atspoguļoti vairākos starpvaldību paziņojumos un sadarbības projektos. Deklarācijā dalībnieki panāca trīs vienprātības punktus: pirmkārt, īstenot sistemātisku pārrobežu plānošanu Ziemeļjūras enerģētikas projektiem, lai būtiski uzlabotu jūras enerģijas attīstības efektivitāti; otrkārt, stiprināt piekrastes enerģētikas infrastruktūras aizsardzību pret fiziskiem un kiberuzbrukumiem, vienlaikus palielinot Eiropas iesaistīšanos Arktikas drošībā; un treškārt, pilnvarot enerģētikas ministrus izstrādāt, īstenot un uzraudzīt detalizētu rīcības plānu Hamburgā pieņemto lēmumu īstenošanai, kā arī regulāri ziņot un novērtēt progresu.
Vācijas federālā ekonomikas un enerģētikas ministre Katrīna Reišere norādīja, ka šis samits stiprināja Eiropas kopīgās intereses ekonomikas, drošības un enerģētikas politikā. Nepārtraukti attīstot piekrastes enerģētikas attīstību un panākot viedus starpsavienojumus, Eiropa var nodrošināt pieejamu, tīru un drošu enerģiju, samazināt stratēģisko atkarību un uzlabot savu vispārējo noturību.
